Mēs – Mārtiņš, Guna un Andra Erasmus+ projekta ietvaros novembrī devāmies uz Montessori pirmsskolu un sākumskolu Caracoliris Malagā, Spānijā. Pirms brauciena ar kolēģiem Latvijā pārspriedām iepriekš Spānijā jau iegūto pieredzi un lietas, ko vēl varētu iedzīvinat mūsu Bērnu Mājas ikdienā, kuras tik labi darbojas viņu vidē.
Spānijā mēs atkalredzējāmies un iepazināmies ar pirmsskolas Caracoliris kolēģiem, un varējām novērot izmaiņas telpu iekārtojumā, un bērnu sadalījumā, kuras mums likās ļoti veiksmīgas un pārdomātas. Arī šoreiz mums bija sagatavots vērošanas plāns un jautājumi atgriezeniskās saites veidošanai, un šis plāns bija labs orentieris mūsu novērojumiem.
Mēs vērojām divas bērnu grupas “Iris” un “Caracol”. Iris ir grupa 10 līdz 12 bērniem vecumā no 3 līdz 5 gadiem. Caracol savukārt jaunāku bērnu grupa 2-3 gadu vecumā 10-13 bērniem. Abas šis grupas satikās uz kopīgām darbnīcām un aktivitātēm iekšpagalmā tam paredzētajā laikā, brīžos, kad vecuma atšķirība bērnu nekā neierobežoja. Taču dienas gaitā, laikā, kas paredzēts darbam, bērni strādāja savā telpā ar konkrēti pielāgotu vidi, kura atbilst viņu attīstībai. Abas telpas bija organizētas veidā, kur bērns var strādāt patstāvīgi, ja ir iepazinies ar konkrēto materiālu, vai arī blakus ir skolotājs, kurš pārrauga šo patstāvīgā darba procesu. Skolotājs iesaistās gadījumā, ja tas ir nepieciešams, vai demonstrē kādu no materiāliem bērnam, ja tas nepieciešams, vai nelielai bērnu grupai ir moderators, kurš palīdz viņiem darīt darbu divatā vai trijatā.
Bērni darbojas ar materiāliem pa vienam vai 2-3 cilvēku grupās un trokšņa līmenis salīdzinoši mazajā telpā bija vai nu pavisam kluss, vai pārgājā uz dzīvīgu kņadu, kura netraucēja bērnu darbu, bet drīzāk bija apliecinājums aktīvam darbam. Ja gadijumā trokšņa līmenis telpā kļuva par lielu, tas tika atrisnāts ar ļoti veiksmīgu klusuma rituālu. Pirmsskolas Caracoliris dienas plāns bija ļoti labi sabalansēts starp aktīvā darba cēlieniem, atpūtu un kopīgām darbnīcām bilingvālā vidē, kurā abas valodas (angļu un spāņu) tika integrētas mācību procesā. Varēja redzēt, ka bērni ir ļoti patstāvīgi un priecīgi, esot šajā vidē, kura palīdz viņiem mācīties un attīstīties gan intelektuāli, gan emocionāli, kā arī attīsta viņos toleranci pret citādo un atbildību pret vidi sev apkārt.
Šī vērošanas pieredze ļāva distancēti paskatīties uz mācību procesu, viņā neiejaucoties, ko sarežģīti iedomāties ikdienā. Kā arī ieraudzīt veidus un metodes, kā labāk organizēt darbu un ikdienu mūsu Marijas Bērnu Mājā.